Muzeja vēsture

Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži - latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. 

Ainažu jūrskolas muzejs ir piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.

Ierosinājumu restaurēt bijušās jūrskolas ēku un iekārtot tajā muzeju izteica toreizējais LPSR Vēstures un revolūcijas muzeja direktors Jānis Skolis. To atbalstīja arī vietējās Ainažu un Limbažu pašvaldības. Par muzeja dibināšanu var uzskatīt 1968. gada 18. decembri, kad Latvijas PSR Kultūras ministrija izdeva pavēli bijušajā kapteiņa Jura Veides saimes ēkā, kurā sākuma gados darbojās jūrskola, izveidot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāli - Ainažu jūrskolas muzeju. Līdzekļus ēkas restaurācijai piešķīra zvejnieku kopsaimniecības „Brīvais vilnis", „Enkurs" un Igaunijas „Kalur". Ēkas restaurāciju veica valsts saimniecība „Ainaži". 1969. gada 20. jūlijā muzeju atvēra apmeklētājiem. 

Muzeja izveidošanā un attīstībā īpaši nopelni bijuši Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja tā laika administrācijai - direktorei Līvijai Blūmfeldei un direktores vietniecei Beātai Krajevskai, Kuģniecības nodaļas darbiniekiem, kā arī bijušajiem ilggadīgajiem Ainažu muzeja darbiniekiem Arvīdam un Veltai Vētrām.

Muzejā tiek ne tikai vākti un glabāti materiāli par Ainažu jūrskolu un kuģošanu, bet arī popularizēta latviešu jūrā braukšanas ideja. Muzeja ļaudis rūpējas, lai latviešu jūrniecības gars turpinātu dzīvot.